„Dažreiz skaistums var būt aicinājums rīkoties. Šeit aicinājums rīkoties ir dažu vienkāršu planētas sakopšanas noteikumu ievērošana, bet plašākā nozīmē aicinājums rīkoties ir sekošana dīvainām iedvesmas un apmātības balsīm, jo patiesais skaistuma pretstats ir vienaldzība.”

Pēdējā desmitgadē Judīte Selbija-Langa (Judith Selby Lang) un Rihards Langs (Richard Lang) vienā pludmalē gar Pointreijes Nacionālo liedagu ir savākuši vairāk nekā divas tonnas plastmasas atkritumu. Pārveidojot plastmasas atkritumus par mākslas darbiem, mākslinieki palielina apziņu par plastmasas atkritumu dažādību un klātbūtni un to ietekmi uz trauslo jūras ekosistēmu.

Plašāku informāciju par Langu darbu var atrast viņu tīmekļvietnē Pludmales plastmasa un emuāros Plastmasa uz visiem laikiem.

Nav pieejami konkrēti skaitļi par to, cik daudz plastmasas tiek pārstrādāts.

Saskaņā ar ziņojumu „Neatvairāmi fakti par plastmasu 2009. gadā, Eiropas plastmasas ražošanas, pieprasījuma un atgūšanas analīze par 2008. gadu” aptuveni 20% no sadzīves plastmasas Eiropā tiek pārstrādāti. Atšķirības šajā pasaules reģionā arī ir lielas.

Eiropas Sērfotāju fonds ir nevalstiska organizācija (biedrība pēc likuma no 1901. gada), kas izveidota, lai aizsargātu un uzlabotu piekrastes vidi. Tās mērķis ir „jūras, pludmaļu, viļņu un to baudošo iedzīvotāju saglabāšana, uzlabošana un ilgtspējīga pārvaldība”.

Pateicoties apmaksātiem koordinatoriem visā Eiropā, tās brīvprātīgo posteņu tīklam (kuru ir gandrīz 50) un vairāk nekā 1000 brīvprātīgajiem, Sērfotājiem ir iespējams īstenot dažādas vides aizsardzības iniciatīvas.

Tās ietver „Okeāna iniciatīvas” – pasaules mēroga apziņas celšanu par makroatkritumu pastāvēšanu (cilvēku radīti atkritumi vidē), ko pavada katru gadu rīkota pludmaļu un krastu tīrīšanas kampaņa. Vietējie iedzīvotāji, klubi un citas apvienības tiek aicinātas realizēt savas tīrīšanas un apzināšanos veicinošas iniciatīvas, izmantojot Sērfotāju aparatūru un programmatūru. Vairāk nekā 800 „Okeāna iniciatīvas” darbību vienlaicīgi ir notikušas 2010. gadā. Tas nozīmē, ka no pludmalēm ir aizvākti vairāki simti kubikmetru makroatkritumu, tādējādi ļaujot visai sabiedrībai apzināties šo problēmu.

Apziņu veicinošās kampaņas, ko vada Sērfotāji, tiek rīkotas arī vairāk vietējā mērogā, piemēram, veicot vides apzināšanās darbības ar uzņēmumu darbiniekiem, piemēram, Electrolux. Atkritumu savākšanas darbība saistībā ar projektu Putekļsūcējs no jūras ilga apmēram divas stundas un tika aizvākts gandrīz kubikmetrs makroatkritumu. Septiņdesmit procentu no tiem bija plastmasa.

Eiropas Sērfotāju fonda atbildīgais par izglītību Benjamins van Horebeke skaidro šīs darbības mērķi:

„Izvedot kāda uzņēmuma, piemēram, Electrolux, darbiniekus laukā, ir ļoti svarīgi viņus aizkustināt par makroatkritumu problēmu. Tādējādi viņi spēj paši redzēt piesārņotības pakāpi, un tas viņus iedrošina uzlabot veidu, kā viņi ikdienā uzvedas personiskajā un darba dzīvē. Šī darbība, kas ir vairāk nekā dziedinošs līdzeklis, atrod savu reālo derīgumu, mācot ekoloģiski atbildīgu rīcību, tādējādi drīzāk samazinot piesārņojumu pirms tā rašanās nekā pēc tam cīnoties ar sekām.”

Citi raksti:
Talka Ziepniekkalnā
ANO balva
Izstāde "Vide un Enerģija"
Putekļsūcējs no atkritumiem
 

Laipni lūdzam projekta Putekļsūcējs no jūras lapā!

Mūsu okeāni ir pārpildīti ar plastmasas atkritumiem. Uz sauszemes tagad ir pārstrādātas plastmasas deficīts.

Ilgtspējīgu izejmateriālu, piemēram, pārstrādātas plastmasas, piegāde ir nepieciešama ilgtspējīgu ierīču ražošanai un palīdz patērētāju mājas padarīt zaļākas.

Tāpēc es ceru, ka jūs mums pievienosieties, palielinot apziņu par plastmasas izraisītajiem draudiem jūras dzīvotnēm un steidzamo vajadzību labāk rūpēties par jau esošo plastmasu.

Hanss Strobergs, Electrolux prezidents un izpilddirektors

Ramsvika, kas atrodas blakus Smēgenai un Kungshamnai, ir viena no vietām, kur Electrolux sācis vākt plastmasas atkritumus savam projektam Putekļsūcējs no jūras. Pagājušajā nedēļā mēs pievienojāmies vietējās sabiedrības tīrīšanas iniciatīvai un izbraucām Skageraka arhipelāgā, lai vāktu okeānā izmestos atkritumus.

Katru gadu liels atkritumu daudzums dreifē gar Bohuslēnas krastu Zviedrijā. Ziemeļjūras un Baltijas jūras straumes sastumj peldošos atkritumus pie Skageraka, kur tie uzkrājas un tiek pūsti mūsu krasta virzienā. Lielākā daļa materiālu bioloģiski nenoārdās, un 80% no tiem veido plastmasa. Tomēr starp tiem ir arī naftas produkti, ķimikālijas un medicīnas atkritumi, kā arī sastopamas militāro atkritumu vienības. Tie uzkrājas sēkļos, sajaucoties ar jūraszālēm un zālēm, nelielos līčos un klinšu plaisās.

Plašāka informācija un attēli būs pieejami drīzumā!